2.laboratorijas darbs mācību priekšmetā Datortehnoloģijas transportā
“ Optimizācijas uzdevumi:
Transporta modeļi un to risināšanas metodes. Transporta uzdevums (TU).”
Modelis: Kravas pārvadājumu modelis.
Paskaidrojiet jautājumus:
Transporta uzdevums
Vaļējais transporta uzdevums
Transporta uzdevuma modifikācijas
LP uzdevumi:
Ražošanas uzņēmumam ir trīs ražošanas līnijas un divas primārās uzkrāšanas novietnes. Produkcija tiek uzkrāta partijās un izvietota novietnēs ar kopējo platību, kas paredzēta 90 produkcijas partijām. No novietnēm produkcija tālāk tiek transportēta pasūtītājiem. Pirmās novietnes platība ļauj izvietot 60 produkcijas partijas. Ikdienas trīs ražošanas līnijas A, B, C izlaiž attiecīgi 20, 50 un 20 preču partijas. Tabulā parādīts laiks (minūtes /partijai), kas tiek patērēts produkcijas partijas pārvietošanai uz primārās uzkrāšanas novietnēm. Sastādīt lineārās plānošanas uzdevumu, kas minimizētu piegādes laiku.
Novietnes
Ražošanas līnijas
A
B
C
1
7
4
6
2
4
3
5
2. Tabulā doti dati par peļņu( $ par preču vienību), kas iegūstama transportējot produkcijas vienības starp ražotnēm un realizācijas centriem.
Veikali
Noliktavas( 1 preces piegādes peļņa $)
Nepieciešams
A
B
C
1
30
40
33
25
2
25
34
26
25
3
31
20
19
50
Krājumi
40
30
40
Sastādīt modeli optimālu piegāžu nodrošināšanai ar mērķi maksimizēt peļņu.
Each question has one possible correct answer. Group the accounting terms according to their explanation
1. Accounting
2. Financial accounting
3.Accounting standards
4. Stock-taking
5. Auditor
6. Management accounting
TASK 2
Analyze the given situation using double entry:
1. The director of the company withdraws EUR 5,000 from the company's bank account and transfers it to the company's treasury.
2. In accordance with the contract, the company received goods for sale from the supplier for 14,000 euros, but the payment for the goods has not yet been made.
3. The company paid EUR 7,000 for the received goods by transferring them from the company's current account to the supplier's current account in the bank.
TASK 3
1. The founder of the company pays the share capital of EUR 3,000 in cash, as the starting balance of the company will look like:
2. The founders of the company subscribe 500 euros of the share capital in cash, and invest the rest in equipment worth 1,900 euros and materials worth 600 euros, as the company's opening balance sheet will look like:
3. The company needs only part of the materials worth 400 euros. Therefore, a decision is made to sell the remaining materials for the balance value of 200, they are sold for 300 eur and the company has earned 100 eur, reflect it in the balance sheet (taking from 2 tasks.)
4. The company sells materials with a balance sheet value of 200 euros for only 150 euros. The company has lost 50 euros, what does the balance sheet look like (company from task 3)
5. The company (from task 3) receives a bank loan of 1000 euros. The company develops obligations and funds increase. The total amount of the balance sheet also increases, not by the share of the company's capital, but by the share of borrowed capital. How will the balance sheet attract borrowed capital:
2. Prepare the opening balance sheet of the company if the founders of the company pay the share capital by investing 700 euros in cash, 3000 euros in fixed assets and 1300 euros in inventories.
3. Explain why the balance sheet active and passive are always the same
TASK 2
Calculate the own capital of the Golden Chain company and group its active and passive according to the balance sheet if the company's assets and liabilities are known
Car
1500
Raw materials
700
Warehouse building
800
Unpaid taxes
200
Bank loan
2000
Accounts Payable
500
Finished goods balance
1200
Cash balance in the current account at the bank
300
Own capital
?
TASK 3
The economic assets and the sources of their ceration ar given on January 1 for company SIA Ziediņš:
1. Determine who are the funds and what are their sources of financing(which are active and which ar passive)
2. Prepare the balance sheet of SIA Ziediņš on January 1
Trīs rezervuāri ( visi savienots ar atmosfēru ) šķidruma līmeņu nemainigais augstums respektīvi H1, H2 un H3 savienoti ar saliktam caurulēm L1,D1, L2,D2, L3, D3.
Vietējas pretestības drīkst neņemt vērā.
Noteikt caurplūdi un tas virzienu atsevišķos vados.
Mēbeļu ražošanas uzņēmums izgatavo divu veidu sekcijas – „Krēsla” un „Ausma”. Ražošanas process norisinās galdniecības, lakošanas un iesaiņošanas cehos. Galdniecības cehā „Krēsla” tiek gatavota 4 stundas, bet „Ausma” 3 stundas, lakošanas cehā „Krēsla” tiek apstrādāta pusotru stundu, bet „Ausma” – 3 stundas, savukārt iesaiņošanas cehā „Krēsla” tiek saiņota 20 minūtes, bet „Ausma” – 40 minūtes. Galdniecībā ir pieejamas 500 stundas, lakošanas cehā – 300 stundas, bet iesaiņošanas cehā – 50 stundas mēnesī. Par vienu sekciju „Krēsla” uzņēmums var gūt 45 € lielu peļņu, bet par vienu sekciju „Ausma” – 43 € lielu peļņu.
Uzdevumi:
1. Atbilstoši dotajai informācijai un programmas LINDO prasībām, izveidojiet lineārās programmēšanas modeli (ja datorā nav, ieinstalējiet programmu LINDO (ORTUSā pieejams uzstādīšanas fails un tā zip arhivētā versija, bet programmu var atrast arī Internetā, praktiskā darba izpildei pietiek ar Demo versiju) un izpētiet LINDO lietošanas pamācību).
2. Programmā LINDO ar izveidoto modeli veiciet aprēķinus bez jūtīguma analīzes – atrisinot izvēle “NO” (nepieciešamības gadījumā mainot modeļa parametrus) un atbildiet uz jautājumiem (modeļus, atrisinājumus un atbildes iekopējiet/rakstiet programmā Word), nepieciešamības gadījumā izmantojot pārrēķināšanas metodi:
a. Cik daudz katra veida sekciju mēnesī jāražo, lai gūtu vislielāko peļņu? Cik liela ir maksimālā peļņa?
b. Par cik € palielināsies peļņa, ja galdniecības cehā pieejamais laiks palielināsies par 1 stundu?
c. Par cik € palielināsies peļņa, ja lakošanas cehā pieejamais laiks palielināsies par 1 stundu?
d. Par cik € palielināsies peļņa, ja iesaiņošanas cehā pieejamais laiks palielināsies par 1 stundu?
e. Kurā no cehiem būtu visizdevīgāk palielināt kopējo stundu skaitu par vienu stundu? Kāds ir tīrais papildu ieguvums, ja izmaksas par papildu stundu ir 6 €?
3. Atrisiniet sākotnējo modeli ar jūtīguma analīzi – atrisinot izvēle “YES” - un atbildiet uz jautājumiem (atrisinājumu un atbildes iekopējiet/rakstiet programmā Word):
a. Kādas ir resursu duālās cenas?
b. Kāda ir sekcijas “Krēsla” cenas augšējā robeža?
c. Kāda ir sekcijas “Ausma” cenas apakšējā robeža?
d. Kurš no resursiem ir neierobežots un cik vienības ir uzkrājumā?
e. Kurš no resursiem ir visizdevīgākais un LĪDZ cik vienībām ir vērts palielināt tā daudzumu?
4. Izveidoto Word dokumentu iesniedziet ORTUSā (uzdevumā 1PD). Faila nosaukumā jānorāda grupas numurs, studenta uzvārds un vārds, kā arī attiecīgā darba kods (piemēram, RIBU08_Ozolina_Velga_1PD).
Kompānijai nepieciešams noteikt optimālo ražošanas plānu
Darbaspēka patēriņš
Max darbaspēka patēriņš, h
1. produkts
2.produkts
Nodaļa A, h / kg
1.00
0.35
100
Nodaļa B, h / kg
0.30
0.20
36
Nodaļa C, h / kg
0.20
0.50
50
Peļņa, EUR / kg
30.00
15.00
Aprakstiet cik jāražo 1. un 2. produkts, lai iegūtu maksimālo peļņu, kāda tā būs?
2. uzdevums
Sabiedrisko attiecību firma ir nolīgta veikt aptauju. Lai veiktu aptauju firmai ir jāpieņem intervētāji. Intervijas tiek veiktas telefoniski un personiski. Viens cilvēks var veikt 80 telefonintervijas vai 40 personiskas intervijas dienā. Firma, kas pasūtījusi aptauju, ir uzstādījusi sekojošus kritērijus, lai nodrošinātu aptaujas zīmīgumu:
ir jāveic vismaz 3 000 intervijas;
vismaz 1 000 intervijām ir jābūt telefoniskām;
vismaz 800 intervijām ir jābūt personiskām. Intervētājs dienā veic tikai viena tipa intervijas.
Viena intervētāja dienas izmaksas telefonintervijām ir EUR 25 un personiskajām intervijām EUR 35. Firma vēlas uzzināt intervētāju skaitu, kas veiks aptaujas ar minimālām kopējām izmaksām.
Izmantojot doto informāciju, imitējiet avīžu kioska darbību un tā peļņu 300 dienām, ja:
katru dienu tiek pasūtīti 200 eksemplāri laikraksta "Jaunākās ziņas"
Ir zināms, ka pārdevējam veidojas 15 centu peļņa par katru pārdoto laikrakstu.
Savukārt, ja laikraksts konkrētajā dienā netiek pārdots, tas ir jāizmet un pārdevējam rodas zaudējumi 10 centi par katru izmesto laikrakstu.
Atkarībā no laika apstākļiem, notikumu atspoguļojuma u.c. faktoriem, pieprasījums pēc laikraksta svārstās katru dienu.
Dati par pieprasījumu iepriekšējās 300 dienās ir apkopoti tabulā:
Pieprasīto laikrakstu skaits dienā
Dienu skaits
150
30
175
90
200
90
225
60
250
30
Izmantojot Montekarlo metodi, varat noskaidrot, kāda būs pārdevēja kopējā peļņa, vidējā peļņa dienā, pārdoto laikrakstu skaits, nepārdoto laikrakstu skaits.
Lai varētu atbildēt uz testa jautājumiem, ir jāveic šādas darbības:
Jāaprēķina varbūtības
Jāaprēķina uzkrātās varbūtības
Jāizveido gadījuma skaitļu intervāli
Jāimitē pārdoto avīžu skaits un jāaprēķina summa un vidējais par 300 dienām
Jāaprēķina nepārdoto avīžu skaits
Jāaprēķina pārdoto-nepārdoto avīžu skaita proporcija
Jāaprēķina peļņa par pārdotajiem laikrakstiem
Jāaprēķina zaudējumi par nepārdotajiem laikrakstiem
Novērtējiet, kura rādītāja vērtības varētu prognozēt, izmantojot vidējo lielumu metodes (horizontāla tendence)?
Aprēķiniet slīdošā vidējā prognozes 2.uzdevumā izvēlētajam rādītājam, izmantojot intervālus (soli) 2 un 3 ceturkšņi.
Aprēķiniet eksponenciālās izlīdzināšanas prognozes 2.uzdevumā izvēlētajam rādītājam pieņemot, ka alfas vērtība ir 0,9.
Salīdziniet slīdošā vidējā un eksponenciālās izlīdzināšanas prognozes, izmantojot MSE kā precizitātes kritēriju. Kura no tām ir precīzākā? Kāda ir piemērotākā prognozes vērtība nākamajam ceturksnim?
Izveidojiet korelācijas diagrammas darbaspēka izmaksām ar katru no pārējiem rādītājiem.
Aprēķiniet pāra korelācijas koeficientu vērtības darbaspēka izmaksām ar katru no pārējiem rādītājiem.
Ko var secināt par sakarībām starp darbaspēka izmaksām un pārējīem rādītājiem?
Izmantojot Data --> Data Analysis --> Regression izveidojiet regresijas vienādojumu darbaspēka izmaksām un to ciešāk ietekmējošam faktoram
Kāda ir determinācijas koeficienta un standartkļūdas vērtība?
Kādas ir t-statistikas un kritiskās t-statistikas vērtības? Vai tās liecina par statistiski nozīmīga faktora izvēli?
Izmantojot Data --> Data Analysis --> Regression izveidojiet regresijas vienādojumu darbaspēka izmaksām un visiem pārējiem rādītājiem kā faktoriem
Vai visi faktori izskaidro vairāk kā viens? Vai vienādojuma standartkļūda ir mazāka?
Vai t-statistikas vērtības norāda, kavisi faktori ir statistiski nozīmīgi?
Izmantojot atbilstošāko vienādojumu, aprēķiniet darbaspēka izmaksu prognozes faktiskajiem laika periodiem.
Izveidojiet attēlu faktiskajām un prognozētajām darbaspēka izmaksām. Vai prognozes izskatās precīzas?
Uzdevums 8.1. Firmai “H” lai paplašinātu ražošanu, vajag speciālas iekārtas. Iekārtu vērtība – 350000 Ls, ekspluatācijas termiņš – 5 gadi, pēc tam iekārtas tiek norakstītas. Lai iegadātos iekārtas īpašumā firmai nepieciešams kredīts, kas var būt izsniegts uz 5 gadiem ar 14% gada likmi, kas tiek dzēsts ar vienādām daļām katra gada beigās. Iekārtas var piedāvāt arī līzinga firma “L” ar nomas noteikumiem uz 5 gadiem. Nomas maksa sastāda 120000 Ls gadā, kas tiek izmaksāta katra perioda beigās. Pie tam, visi izdevumi, kas ir saistīti ar iekārtu apkalpošanu, veic līzinga firma. Nodokļu likme uz peļņu sastāda 50%. Firma izmanto vienmērīgu savu aktīvu vērtības norakstīšanas metodi.
Uzdevums 8.2. Firmai “F” ir nepieciešamas speciālas iekārtas ar vērtību 2000000 Ls. Ekspluatācijas termiņš – 6 gadi, atlikušā vērtība – 200000 Ls. Iekārtu iegādei firmai ir nepieciešams kredīts, kuru var saņemt uz 6 gadiem ar likmi 14% gadā, dzēšot ar vienādām summām katra gada beigās. Iekārtas var saņemt līzinga firmā “L” uz nomas noteikumiem ar termiņu 6 gadi. Nomas maksa sastāda 400000 Ls gadā, kuru jāmaksā katra perioda sākumā. Turklāt visus izdevumus, saistītus ar iekārtas apkalpošanu, sedz līzinga firma. Peļņas nodokļa likme ir vienāda abām firmām un sastāda 50%. Abas firmas noraksta savu aktīvu vērtības, izmantojot vienmērīgo norakstīšanas metodi.
Uzdevums 8.3. Uzņēmums “A” izskata iespēju iegādāties ražošanas iekārtas 12000000 Ls vērtībā. Iekārtu ekspluatācijas termiņš 8 gadi, pēc tam iekārtas tiks norakstītas. Iekārtas var iegādāties, saņemot bankas kredītu uz 8 gadiem ar 14% gada likmi, dzēšamu ar vienādiem ikgadējiem maksājumiem. Iekārtas arī var iznomāt uz 8 gadiem ar ikgadējo nomas maksu 2580676 Ls. Abos gadījumos iemaksas notiek katra gada beigās. Uzņēmums izmanto iekārtas vērtības vienmērīgo norakstīšanas metodi. Nodokļu likme 50%. Noteikt visizdevīgāko projekta finansēšanas veidu uzņēmumam “A”.
Uzdevums 8.4. Būvniecības firmai “K” ir nepieciešams krāna jaunais modelis, kuru var nopirkt īpašumā vai iznomāt. Krāna vērtība ir 10000000 Ls. Plānotais ekspluatācijas termiņš ir 5 gadi, pēc tam atlikušā vērtība sastādīs 1000000 Ls. Ikgadējā nomas maksa par krāna izmantošanu sastāda 2200000 Ls, kas izmaksājama katra perioda sākumā. Piecu gadu kredīta vērtība, kuru vajadzēs dzēst ar vienādiem maksājumiem katra perioda sākumā, ir 14% gadā. Firma izmanto savu aktīvu vērtības vienmērīgo norakstīšanas metodi. Nodokļu likme 45%. Kādam finansēšanas veidam dot priekšroku? Kādēļ?
Uzdevums 8.5. Līzingu firmā griežas klients ar priekšlikumu iznomāt iekārtas ar vērtību 1000000 Ls uz 5 gadiem. Iekārtu atlikusī vērtība – 100000 Ls. Pieprasītā ienesīguma norma firmai ir 10%. Peļņas nodokļa likme ir 40%. Noteikt nomas maksas lielumu un dotās operācijas veikšanas lietderību līzinga firmai.
Uzdevums 8.6. Korporācija “H” plāno paplašināt savas produkcijas realizāciju un nopirkt jaunas iekārtas ar vērtību 4000000 Ls. Iekārtas tiks izmantotas 4 gadu laikā, pēc tam tās likvidācijas vērtība sastādīs 1000000 Ls. Pirkšanai korporācijai ir nepieciešams kredīts iekārtas vērtības apmērā ar 16% gada likmi. Kredītu nepieciešams dzēst četru gadu laikā ar vienādiem maksājumiem katra gada sākumā. Līzingu firma “L” piedāvā iznomāt iekārtas uz 4 gadiem ar ikgadējo nomas maksu 1000000 Ls, maksājamu katra perioda beigās. Nodokļu likme abām firmām 50%. Abas firmas izmanto iekārtu vērtības vienmērīgu norakstīšanas metodi. Noteikt: a) visefektīvāko finansēšanas avotu korporācijai “H”; b) nomas maksas lielumu, kas nodrošina firmai “L” ienesīguma normu 10%. a) visefektīvāko finansēšanas avotu korporācijai “H”; b) nomas maksas lielumu, kas nodrošina firmai “L” ienesīguma normu 10%.
Uzdevums 8.7. Līzinga firma “M” saņem priekšlikumu no klienta noslēgt iekārtas nomas līgumu, kura vērtība ir 2000000 Ls. Līguma termiņš ir 5 gadi, iekārtas atlikusī vērtība pēc termiņa beigām ir 200000 Ls. Peļņas nodokļu likme firmai “M” ir 32%, pieprasītā ienesīguma norma – 12%. Firma izmanto iekārtas vērtības vienmērīgo norakstīšanas metodi. Kāda nomas maksa nodrošinās firma “M” pieprasīto ienesīguma normu, ja: a) maksājumi notiek divreiz gadā, katra perioda sākumā; b) maksājumi notiek katru mēnesi, katra perioda beigās.
Uzdevums 8.8. Izmantojot datus no iepriekšējā piemēra, noteikt nomas maksu, kura nodrošinās firmai “M” pieprasīto ienesīguma normu, ja: a) maksājumi notiek vienu reizi gadā, katra perioda beigās un firma izmanto savu aktīvu vērtības dubulto norakstīšanas metodi; b) maksājumi notiek vienu reizi gadā katra perioda sākumā un firma izmanto savu aktīvu vērtības gadu summu norakstīšanas metodi.
Uzdevums 8.9. Noteikt līzinga operācijas efektivitāti firmai “M” (uzdevums 8.7.), ja likme pēc piecgadīga kredīta sastāda 10%, bet nodokļu likme 35%. a) maksājumi notiek divreiz gadā, katra perioda sākumā; b) maksājumi notiek katru mēnesi, katra perioda beigās.
Vispārīgā nozīmē optimizācijas process – vislabākā varianta izvēle starp liela daudzuma iespējamajiem vai pieļaujamajiem variantiem. EXCEL programmā ir speciāls līdzeklis – Solver – kurš ļauj risināt matemātiskās programmēšanas uzdevumus.
Lai izmantotu Solver, nepieciešams speciālā dialogu logā noteikt mērķa šūnu, mainīgās šūnas un ierobežojumus, ja ierobežojumi eksistē. Apskatīsim Solver iespējas drošības robežas analīzes uzdevumu piemērā, investīciju projekta maksājumu plūsmu vērtību novērtēšanas laikā.
Drošības robežas analīze maksājumu plūsmas novērtēšanai
Kopējā gadījumā uzdevumu var formulēt sekojoši: noteikt iespējamo kļūdas lielumu maksājumu plūsmai, kura nodrošina operāciju bez zaudējumiem (t.i. NPV nulles vērtība). Izmantosim datus no uzdevuma 5.1. Izveidosim tabulu un ierakstīsim formulas.
Dotajā tabulā izmantosim tikai vienu lietotāja šūnas adresi – Kļūda – šūnai B6. Šūnas bloks C11:C16 satur maksājumu plūsmu, koriģētu uz kļūdas lielumu (bāzes formula dotajām blokam ir uzdota šūnā C11 un tiek kopēta nepieciešama skaitā). Sākumā kļūdas lielums ir 0, tādēļ, koriģētā maksājuma plūsma sakrīt ar doto.
Sāksim uzdevuma aprēķinu. Vispirms ir nepieciešams noteikt kāda šūna būs izmantota kā mērķa šūna (Set Target Cell). Dotajā gadījumā, tā būs šūna, kura satur formulu NPV aprēķinam, t.i. C18. Tās lielums ir atkarīgs no maksājumu plūsmas vērtībām (šūnu bloks C11:C16) un uzdevuma risinājuma rezultāts būs vienāds ar 0 (Value of 0).
Attiecīgi, kā mainīgo šūnu (By Changing Cells) izmantosim šūnu, kura tieši ietekmēs maksājumu plūsmu vērtības, t.i. šūna, kura satur kļūdas lielumu – B6.
Izvēlņu joslā izvelieties tēmu Tools, punktu Solver... un aizpildiet laukus dialogu logā. Nospiediet pogu Solve, pēc tam OK.
Aprēķinu rezultāti parāda, ka projektam ir laba drošības rezerve un tas būs bez zaudējumiem, pat ja maksājumu plūsmu vērtības novērtēšanas kļūda sastādīs 36.41%.
Investīciju portfeļa optimizācija ierobežota budžeta apstākļos
Uzdevums 7.2.
Firma izskata iespēju piedalīties 6 projektu finansēšanā. Projektu realizācijas noteikumi parādīti sekojošā tabulā. Firmas investīciju fonds vienāds ar 250000 Ls.
Šūnu bloki B3:B8 un C3:C8 satur mērķa funkcijas koeficientus un ierobežojumus. Koeficientu un mainīgo reizinājumi ir realizēti ar formulām šūnu blokos D3:D8 un E3:E8 (bāzes formulas ir dotas šūnās D3 un E3, kurus nepieciešams nokopēt).
Meklējamo vērtību glabāšanai paredzēts šūnu bloks F3:F8, kura sākumā vērtības nav zināmas un ir vienādas ar 0. Modeļa attiecības ir realizētas ar formulām šūnās D9 un E10 (attiecīgi mērķa funkcija un ierobežojumu funkcija).
Izvelēsimies tēmu Tools no EXCEL izvēlņu joslas, punktu Solver un ievadīsim sākuma lielumus dialogu logā, kā paradīts zīmējumā. Ierobežojumu var pievienot izpildot klikšķi uz pogas Add.
Veselu skaitļu optimizācija
Praksē ļoti bieži var sastapt projektus, kurus nevar realizēt pa daļām. Turklāt, paši investīcijas objekti nevar būt sadalīti (piemēram, ēkas, personāls un citi). Dotajā gadījumā ir lietderīgi izmantot veselu skaitļu optimizāciju.
Pievienosim izstrādātājam modelim ierobežojumu: Ievadīsim doto ierobežojumu darba lapā.
Izskatīsim vienkāršota šablona izstrādes un pielietošanas metodiku, kas ļaus automatizēt investīciju efektivitātes pamatkritēriju aprēķināšanas procesu.
Šablona pirmā daļa nepieciešama projekta realizācijas sākuma noteikumu ievadīšanai: pieņemto diskonta normu – r, realizācijas termiņu – n, iespējamās reinvestīcijas likmi – r1.
Pirms uzsākt šablona otrās daļas projektēšanu, vēlams noteikt šūnu nosaukumus, kuros ievadīsim dotos sākuma datus. Piedāvātie nosaukumi tiek parādīti tabulā:
Otra šablona daļa paredzēta sākuma datu ievadīšanai – maksājumu plūsmai. Šī tabula sastāv no divām kolonām: maksājuma datums un maksājuma summa.
Tā kā mēs nevaram jau iepriekš zināt maksājuma plūsmas sadali vienā vai otrā gadījumā, šī tabula sastāv no divām rindām, ļaujot uzdot minimāli iespējamo plūsmu. Tāda plūsma sastāv no sākotnējo investīciju lieluma (šūna B9) un pēdējā (iespējams vienīgā) līdzekļu ienākuma (šūna B10). šūnu bloks A9:A10 paredzēts maksājumu plūsmu datumiem.
Trešā šablona daļa (šūnu bloks B11:B14) satur efektivitātes kritēriju vērtību aprēķina formulas. Darbību izpildes kārtība izmantojot formulas parādīta sekojošā tabulā:
Izmantojot bāzes šablonu un ievietojot nepieciešamo rindiņu skaitu šūnu blokā A9:B10 pirms desmitās rindiņas, var viegli iegūt tabulu jebkuram periodu skaitam. Šajā gadījumā šūnu adreses formulā būs nokopētas korekti, jo mēs jau iepriekš nodrošinājām to absolūto adresāciju ar noteiktiem nosaukumiem. Pārbaudīsim šablona darbošanās spēju nākamajos uzdevumos:
Uzdevums 6.1.
Firma izskata iespēju investīcijas projekta realizēšanai, kura darbības laiks sastāda 6 gadus. Diskonta norma vienāda reinvestīcijas likmei un sastāda 10%. Projekta maksājumu plūsma pēc parādīta sekojošā tabulā. Noteikt projekta efektivitātes kritēriju vērtības.
Tabula. Projekta maksājumu plūsma
Datums
25.01.90
25.01.91
25.01.92
25.01.93
25.01.94
25.01.95
Maksājumi
-1000
-100
700
600
400
150
Uzdevums 6.2.
Projekta realizācija paredz izdevumus 60000 Ls apmērā un ir plānots, ka tas dod tīru skaidras naudas plūsmu ar sekojošu struktūru: 10000, 15000, 15000, 20000, 15000, 10000, 5000. Noteikt:
NPV, PI, IRR dotajam projektam pie diskonta normas 10% un 15%;
NPV, PI, IRR ar noteikumu, ka naudas iemaksas ir vienādas un sastāda 13000 Ls, diskonta normas 10% un 15%;
c) kā mainās NPV, PI, IRR, ja pēdējā naudas iemaksa palielināsies līdz 10000 Ls, vai samazināsies līdz 2000 Ls?
Firma plāno iegādāties jaunas iekārtas, kuru vērtība ar piegādi un uzstādīšanu sastāda 100000 Ls. Tiek gaidīts, ka jaunas iekārtas iegāde dos tīru peļņu 6 gadu laikā attiecīgi 25000, 30000, 35000, 40000, 45000 un 50000 Ls. Pieņemtā diskonta norma ir 10%. Noteikt projekta ekonomisko efektivitāti.
1. Aprēķins, neizmantojot finansu funkcijas. EXCEL programmā izveidot tabulu:
2. Aprēķins, izmantojot finansu funkcijas. EXCEL programmā izveidot tabulu:
Pieņemsim, ka maksājumi pēc projekta tiek veikti vienu reizi gadā vienā datumā. Iekārtas iepirkšanas datums – 30.01.1990.g.
Izskatīsim pretējo piemēru. Lai naudas plūsma pakāpeniski samazinās no 50000,00 Ls līdz 25000,00 Ls 6 gadu laikā ar tādu pašu intervālu. Diskonta norma – 10% (kolona E).
Uzdevums 5.2.
Firma izskata iespējas piedalīties divu savstarpēji izslēdzošu projektu finansēšanā, kuru realizācijas noteikumi doti tabulā. Pieņemtā diskonta norma projektiem ir 10%. Nepieciešams izvēlēties iespējami efektīvāku investīciju projektu. Aprēķināt NPV un PI abiem projektiem.
Excel programmā šūnām var piešķirt simboliskus vārdus (adreses), kurus nosaka lietotājs. Dotās adreses var izmantot formulās. Šūnu vārdu noteikšana dod ļoti daudz priekšrocības. Piemēram, formula =Daudzums*Cena iekļauj daudz vairāk informācijas nekā formula =A1*B1.
Nosakot simboliskus vārdus jāseko, lai:
vārds sāktos ar burtu vai “_” simbolu (pasvītrojums);
vārdos nebūtu atstarpes, kā atdalītājus var izmantot zīmi “_” (piemēram, Izmaksu_skaits);
vārda garums nepārsniedz 255 simbolus.
Šūnas adreses noteikšanai ir nepieciešams izpildīt sekojošas darbības:
aktivizēt šūnu (t.i. nostādīt kursoru);
novietot kursoru vārdu logā (Name Box);
ievadīt no klaviatūras nepieciešamo vārdu un nospiest taustiņu [ENTER].
Šablona izmantošana:
Ievadīt sākumlielumus šūnu blokā A6...E6. Šūnā C9 parādīsies periodiskā maksājuma aprēķina rezultāts, bet F9 – kopējo periodu skaits operācijas veikšanai.
Aktivizējiet šūnu A12. No izvēlnes Edit izvēlieties sadaļu Fill (aizpildīt), no tās komandu Series (virknes). Ieslēdziet izvēles lauciņu Columns. Lauciņā Stop value – ievadīt periodu skaitu. Nospiediet pogu [OK].
No bloka B12...F12 nokopējiet formulas nepieciešamā skaitā.
Banka izsniedz kredītu 10 000 Ls apmērā uz 5 gadiem ar likmi 15% gadā, kuri tiek aprēķināti vienu reizi katra perioda beigās. Kredīts tiks dzēsts ar vienādām daļām visa minētā termiņa laikā, atmaksājot noteikta summas daļu katra perioda beigās. Izstrādāt kredīta dzēšanas plānu.
4.2. uzdevums
Izstrādājiet kredīta dzēšanas plānu, saņemtu uz sekojošiem noteikumiem:
50000 Ls uz 7 gadiem ar likmi 8%, aprēķinot procentus vienu reizi gadā;
100000 Ls uz 10 gadiem ar likmi 5%, aprēķinot procentus vienu reizi ceturksnī;
75000 Ls uz 3 gadiem ar likmi 12%, aprēķinot procentus vienu reizi mēnesī.
